Žurnāls "Skolas Vārds"

Ja nerunā ģimenē, tad cerības ir uz skolu. Jau ilgāku laiku ārsti ceļ trauksmi, ka sabiedrībā ļoti zemā līmenī ir veselības pratība. Ja par šiem jautājumiem nerunā ģimenē, tad cerības ir uz skolu, taču skolās vairs nav tāda mācību priekšmeta kā veselības mācība, tādēļ rakstā mēģinājām  izprast, kas jaunajā mācību saturā ir tās vietā un kāpēc jautājumu ir vairāk, nekā atbilžu. “Mūsu uzstājīgos mēģinājumus iebilst, lai skolās nepārtrauc veselības mācību, neņēma vērā,” norāda ārste. To, ka jauniešiem trūkst izpratne un zināšanas, liecina fakts, ka gadā vidēji ap 500 dzemdību ir pusaudzēm vecumā no 15 līdz 17 gadiem. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja, profesore Dace Gardovska uzskata, ka nepārdomāti un nepamatoti lēmumi būtu jāmaina. “Joprojām vajadzētu uzstāt, ka veselības mācībai ir jābūt kā atsevišķam mācību priekšmetam vismaz vecākajās klasēs. Pasaules prakse liecina, ka skolu veselības dienesti tiek ļoti stiprināti, jo bērni pavada garas stundas skolās.”

Par veselības mācību un seksuālo izglītību skolās, jeb zināšanas pasargā. 5. oktobrī norisinājās Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra konference, kuras laikā notika trīs diskusijas par veselības mācību un seksuālo izglītību skolās – “Zināšanas pasargā”. Piedalījās mediķi, dažādu organizāciju pārstāvji, vecāki, taču nebija neviena skolu pārstāvja, bet galvenā ideja, ka bērniem un jauniešiem skolā būtu jāsaņem droša, ticama un zinātniski pamatota informācija par sevi dažādos vecuma posmos, ko varētu nodrošināt veselības mācība. Piemēram, Somijā ir izvērtētas skolēnu zināšanas, kas iegūtas starpdisciplināri, un pieņemts lēmums izveidot atsevišķu mācību priekšmetu, kuru māca šim mērķim sagatavoti speciālisti.

VIEDOKĻI
Vai skolu vadītājiem un skolotājiem ir saprotama jaunā vērtēšanas pieeja? Pirms gada Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti grozījumi noteikumos, kas nosaka vērtēšanas pieeju un izmaiņas gan pamata, gan vispārējās vidējās izglītības posmā, paredzot, ka apstiprinātās izmaiņas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī. Taču, lai pedagogiem, skolēniem un vecākiem nodrošinātu iespējas labāk sagatavoties vērtēšanas pieejas izmaiņām, ieviešana pārcelta vēl par gadu un paredzēta no 2024. gada 1. septembra. Augusta beigās Valsts izglītības satura centra vadība informēja medijus, ka septembrī jauno sistēmu apspriedīs skolās, bet oktobrī skolēnu vecāki saņems informatīvus atbalsta materiālus. Vairākiem skolu vadītājiem jautājām, kas ir būtiskākais jaunajā pieejā, kā un vai par to ir informēti skolotāji un skolēnu vecāki? Kam īsti vēl gatavojas?

INTERVIJA
Skola2030 ir aizmirsusi, ka latviešu valoda sastāv arī no gramatikas. Pēc diezgan ilga laika Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijai ir cita vadītāja – Ventspils Pārventas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Frīdenberga-Samete. Jaunais mācību gads sākās ar Valsts izglītības satura centra (VISC) paziņojumu, ka plānota alternatīva paraugprogramma latviešu valodas apguvei pamatskolā. Sarunā ar Skolas Vārds par plāniem un realitāti saistībā ar valsts valodu skolā. “VISC uzdeva filoloģijas doktorei Anitai Skalbergai veidot darba grupu, kas radīja alternatīvu latviešu valodas mācību programmu 1. līdz 9. klasei. Patlaban esam palikuši uz ļoti lielas daudzpunktes, jo nezinām, kas notiks tālāk. Tas ir saistīts gan ar notiekošo politikā, gan VISC vadībā,” norāda Dace Frīdenberga-Samete.

KONFERENCE
“Latvijas skolas soma” ir uz palikšanu. Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” ir uz palikšanu, jo nostiprināta Izglītības likumā un tātad arī ir atzīta tās vieta izglītības un kultūras jomā, būs noteikta kārtība, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu tās īstenošanai. 4. oktobrī notika konference “Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” pirmie pieci gadi”, kurā Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētnieki iepazīstināja ar programmas darbības izvērtējuma rezultātiem, savukārt kultūras un citu nozaru eksperti dalījās ar pieredzes stāstiem par kultūras, izglītības un citu dzīves jomu sastapšanos. Pats svarīgākais, ko atzina visi klātesošie – skolēniem ir dota iespēja piedzīvot notikumus, kas atstāj iespaidu uz visu dzīvi.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
► IZM piedāvās pāriet uz jaunu skolu finansēšanas modeli.
► Kā jauniešus aizraut ar STEM? Uzziniet bezmaksas vebinārā!
► No nākamā gada skolās vēsturi tomēr plāno mācīt kā atsevišķu mācību priekšmetu.
► Kalvāns: Izglītības iestāžu rīcībā esošie rīki vardarbības mazināšanai ir par vāju.
► Skolēnu lasītprasmes veicināšanai deputāti rosina pārskatīt mācību standartus un programmas.
► Ierosina disciplinārlietu pret VISC amatpersonu par skaļo rezonansi izraisījušo seksuālās audzināšanas materiālu nokļūšanu izglītības sistēmā.