Žurnāls "Skolas Vārds"

E-žurnāla SKOLAS VĀRDS decembra numurā lasiet:

NUMURA INTERVIJA

Izveidojusies pārrakstīšanas kultūra, ka ar pirmo reizi labāko rezultātu nav jādemonstrē. “Patlaban lielākoties izveidojas ačgārna situācija – uz pārbaudes darbu ierodas nesagatavojies, saņem 3 balles, tad iet uz konsultācijām un mēģina darbu pārrakstīt. Jautājums jau nav par pārrakstīšanu, bet par to, ko ir vai nav apguvis mācību procesā. Izveidojusies pārrakstīšanas kultūra, kas veicinājusi attieksmi, ka ar pirmo reizi labāko rezultātu nav jādemonstrē. Manuprāt, tā nav laba prakse,” intervijā Skolas Vārds norāda Valsts izglītības satura centra (VISC) vecākais eksperts un Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs.

AKTUĀLI
Skolu tīkla kārtošana daļai pašvaldību šķiet gana vienkārša, taču daļai – joprojām gana smaga. Ar kādām domām gaidīt jauno gadu, ne mazums skolu saimēm atkarīgs no skolu tīkla kārtošanas un sakārtošanas jautājuma. Izglītības pakāpju mazināšana un skolu slēgšana ir un būs gan subjektīvi, gan objektīvi sensitīvs jautājums, un to atzīst arī vairākums Skolas Vārds uzrunātie novadu izglītības speciālisti, vaicāti par paveikto un plānoto skolu optimizāciju.

PIEREDZE
Sarunvalodas prasmju attīstīšana ar kopīgu darbošanos. Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra rīkotajā izglītības forumā “Ceļā uz vienotu skolu” vairāku skolu pedagogi dalījās jau līdzšinējā pieredzē, kā strādā mācību stundās ar bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda. Rīgas 75. vidusskolas latviešu valodas skolotāja un sociālā pedagoģe Inese Bruža stāstīja par metodēm, kas bērnos raisa vēlmi runāt un būt aktīviem.

PĒTĪJUMS
Pētījums par lietpratību latviešu valodas apguvē vieš optimismu. “Skolai ir ārkārtīgi liela nozīme, tādēļ pāreja uz vienotu skolu un mācības latviešu valodā tikai sekmēs gan valsts valodas apguves kvalitāti, gan tās lietojumu ikdienā,” atzīst Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktore Inita Vītola, kad 14. decembrī medijus iepazīstināja ar pētījuma par lietpratību latviešu valodas apguvē (2021 – 2024) pirmajiem rezultātiem. Ir iegūti iepriecinoši dati – latviešu valodas stundu vērojumi un skolēnu intervijas liecina, ka latviešu valodas skolotāji aizvien vairāk izmanto dialoģisko pieeju un cenšas iejusties un domā par to, kā jūtas skolēni, apgūstot valodu. 

FORUMS
Izglītības forumā “Ceļā uz vienotu skolu” atklājas profesionālās vajadzības. Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs rīkoja izglītības forumu “Ceļā uz vienotu skolu”, kurā aicināti piedalīties bija mazākumtautību skolu 1., 4., 7. klases skolotāji un audzinātāji, sākumskolas un pamatskolas posmu direktoru vietnieki. Lai atvieglotu darbu pedagogiem pārejā uz mācībām valsts valodā, tiek piedāvāti dažādi atbalsta pasākumi un mācību materiāli. Par iespējām informēja pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, bet ar labo prakšu piemēriem dalījās skolotāji no vairākām Rīgas skolām.

AKTUĀLI
Tehnoloģijas izglītībā kā rīks ar zināmiem noteikumiem. UNESCO globālā izglītības monitoringa ziņojuma “Tehnoloģijas izglītībā” atklāšanas pasākums Latvijā notika 14. decembrī. Ziņojumam ir apakšvirsraksts “Rīks, bet ar kādiem noteikumiem?”, tādejādi pievēršot uzmanību, vai un kā tehnoloģijas uzlabo mācību procesu un kā izmantot tehnoloģijas taisnīgi un mērķtiecīgi. Notika arī ekspertu diskusija “Kā efektīvi izmantot tehnoloģijas izglītības kvalitātes un pieejamības veicināšanā?”, spriežot par pedagogiem, vecākiem un izglītības jomas ekspertiem aktuālu jautājumu.

VIEDOKĻI
Vai aizliegt lietot personīgās viedierīces skolā? Pasaulē tiek diskutēts par viedierīču ietekmi uz bērnu spējām koncentrēties mācībām skolā, vairākās Eiropas valstīs jau pieņemti likumprojekti par lietošanas ierobežojumiem, piemēram, Francijas parlaments pieņēmis likumu, kas ierobežo viedtālruņu un citu elektronisku ierīču izmantošanu skolās. Latvijā ar līdzīgu nodomu  panākt personīgo viedierīču izmantošanas aizliegumu sākumskolās un pamatskolās, veicot grozījumus Izglītības likumā, uzsākts vākt balsis sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv. Iniciatīvas autors  – Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš to pamato ar nodomu, lai sevišķi jaunākajās klasēs bērni vairāk koncentrētos mācībām, socializētos ar citiem bērniem un vairāk piedalītos skolas aktivitātēs.

ATBALSTS
Kā runāt par medijpratību un informācijpratību ar skolēniem? UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 7. decembrī aicināja pedagogus uz semināru “Kā runāt par medijpratību un informācijpratību ar skolēniem?”. Mūsdienu informācijas pārpilnībā ir īpaši svarīgi, ka arī bērni un jaunieši attīsta savu spēju domāt vērtējoši un pilnveido spējas orientēties sarežģītajā digitālajā vidē un atšķirt uzticamu informāciju no dezinformācijas, tāpat arī skolotājiem ir būtiski zināt aktualitātes šajā jomā.

PĒTĪJUMS
Sniedz ieskatu par datu pratību un zinātību skolā. Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU SIIC) pētnieku grupa 13. decembrī LU Dabas mājā prezentēja nule publicēto monogrāfiju “Datu zinātība skolai”. Pētījuma autori analizē pašreizējo situāciju izglītībā, salīdzinot to ar citu valstu pieredzi un pētījumu datiem, apzina turpmāk veicamos soļus, lai izaugsme izglītībā notiktu straujāk. Galvenais nosacījums – pieņemt datos balstītus lēmumus. Notika arī skolu vadītāju un jomas ekspertu domu apmaiņa par to, kas ir vajadzīgs, lai izglītībā pieņemtu datos balstītus lēmumus un kas ir galvenie šķēršļi, lai visu iesaistīto mērķis būtu vērsts uz attīstību.

SKOLAS VIDE
Personiskā un komandas labbūtība, lai varētu strādāt ar prieku. Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra (RIIMC) organizētajā  konferencē “Labbūtība – panākumu atslēga izglītības iestādē” uzstājās vairāki lektori, kuri pirmsskolu izglītības iestāžu vadītājiem un vispārizglītojošo skolu direktoriem skaidroja, kas ir labbūtības pamats un kā to iedzīvināt ikdienā. Labbūtības līderības, emocionālās inteliģences un koučinga pasniedzēja, supervizore un labbūtības koučs Evija van der Beek runāja par personisko un komandas labbūtību, lai varētu strādāt ar prieku.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Atgriešanās atpakaļ
Lasīt izdevumu
Vēlos abonēt Arhīvs

Šī gada izdevumi

Skolas Vārds

24.03.2024

Pirmsskolā

26.02.2024

Izglītība un Kultūra

28.03.2024

Normatīvie akti

27.03.2024