Žurnāls "Skolas Vārds"
E-žurnāla SKOLAS VĀRDS janvāra numurā lasiet:
NUMURA INTERVIJA
Skolēnam ir apzinātāk jābūt klāt mācību procesā. Latvijas skolās ar lielākām vai mazākām sekmēm turpinās pilnveidotā mācību satura īstenošana, lai arī 2023. gada 31. decembrī pēc septiņu gadu darba noslēdzies Valsts izglītības satura centra īstenotais ESF projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā”, jeb Skola2030. Izdevniecība “Skolas Vārds” uz sarunu par paveikto un turpmāko aicināja vienu no projekta vadītājām un mācību satura ieviesējām Zani Oliņu. "Projekta īstenošanas laikā mums negāja līdzi citas lietas, kam valstī jāsakārtojas, piemēram, kā skolām iegādāties jaunus mācību līdzekļus, metodiķi pašvaldībās, ka skolotājiem ir tādi darba samaksas principi, lai būtu laiks plānot mācību saturu u.tml. Mērķis zināmā mērā bija arī būvēt VISC kā institūcijas kapacitāti, lai turpinātu strādāt, bet nekas aiz mums nepaliek," intervijā norāda Z. Oliņa.
AKTUĀLI
Ministrija un ierēdniecība turpina spēlēt “aklās vistiņas”. Tā vietā, lai ātri un izlēmīgi rīkotos, lai mazinātu pedagogu un atbalsta personāla vakanču skaitu, nabadzību un vardarbības izpausmes sabiedrībā, kārtējo reizi cilvēkresursu enerģija, nauda un laiks tiek novirzīti izpētei, vai tiešām tas tā ir un ir tik traki. Kamēr Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā prognozēs pedagogu pieprasījumu un piedāvājumu un modelēs nodarbinātību, tikmēr Latvijas Universitātes akadēmiķi labākajā gadījumā var vien solīt, ka atjaunos un drīzumā ieviesīs pirms pāris gadiem likvidētās atbalsta personāla studiju programmas. Toties, nekonsultējoties ar visām speciālistu pārstāvniecībām, IZM ātri izlēmusi šo speciālistu un skolēnu proporciju izglītības iestādēs un noteikusi, ka pietiks 1 psihologs, 1 sociālais pedagogs un 1 speciālais pedagogs uz 600 bērniem, 1 logopēds uz 300 un 1 pedagoga palīgs uz 60 bērniem.
SARUNA AR AUTORU
Skolotāji gandarīti par atbalstu, un bērniem patīk mācīties. Izdevniecība “Skolas Vārds” ir viena no nedaudzajām, kas sāka aizpildīt tukšumu ar jauniem mācību līdzekļiem un grāmatām skolotājiem un skolēniem, jo izdevās sapulcināt ieinteresētus un atsaucīgus autorus, skolā strādājošus skolotājus. Viena no tādām ir arī Valmieras 2. vidusskolas sākumskolas skolotāja Linda Ādamsone, kura atzīst, ka patīk izaicināt sevi ar jauniem uzdevumiem. Atbildot uz jautājumu, kādai ir jābūt profesionālajai pieredzei, lai spētu izstrādāt pilnībā jaunus mācību materiālus, Linda norāda, ka noteikti ir jābūt praktizējošam skolotājam, kurš reāli strādā skolā un ikdienā ir saskare ar bērniem.
PIEREDZE
Valodas apguvi veicinošas stratēģijas. Turpinot iepazīstināt ar pieredzes stāstiem, ar kuriem dalījās dažādu skolu pārstāvji Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra organizētajā izglītības forumā “Ceļā uz vienotu skolu”, Jelgavas Pārlielupes pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā Viktorija Tihonova atklāja, kādas stratēģijas izmanto darbā ar kolēģiem un 7. klases skolēniem.
PIEREDZE
“Mūzikas skaņas” Rīgas Angļu ģimnāzijā. Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotājām pērn bija iespēja piedalīties starptautiskajā konferencē “Jauni horizonti un izaicinājumi CLIL un ELT” par angļu valodas mācīšanu un mācīšanos, mācību satura un valodas integrētu apguvi, skolotāju sagatavošanu darbam daudzvalodu un daudzkultūru skolās, bet šogad Rīgas Angļu ģimnāzija organizēja konferenci “CLIL lietojums augstākiem sasniedzamiem rezultātiem svešvalodā”, kurā nodarbības vadīja gan pieredzējuši lektori, gan Rīgas pašvaldības skolu pedagogi. Skolotāji dalās pieredzē, kā jēgpilni, interesanti un radoši plānot pirmā semestra noslēguma divu pēdējo mācību nedēļu angļu valodas stundas – par CLIL projektu 4. klasēm.
PIEREDZE
Par mākslīgā intelekta izmantošanu mācību stundas plānošanā. Mākslīgais intelekts (MI) kā palīgs arī skolotājam pamazām kļūst par ikdienu. Vēl pērn vienā no eTwinning vebināriem Siguldas Tehnoloģiju izglītības centra izglītības projektu koordinatore un digitālā dizaina skolotāja Kristīne Aleksejeva dalījās pieredzē par MI izmantošanu mācību stundas plānošanā.
VIEDOKLIS
Vai skolās mācīs vēsturi? 2023. gada augustā, brīdī, kad Latvijas vēstures skolotāju klātbūtnē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša paziņoja, ka no nākamā (2024./2025.) mācību gada vidusskolās atgriezīsies mācību priekšmets – vēsture, skolotāji un sabiedrība uzgavilēja. Šķita, saprāts ir uzvarējis, un projekta Skola2030 ietvaros radītais ārkārtīgi neveiksmīgais mācību priekšmets “Vēsture un sociālās zinātnes” tiks likvidēts un radīti divi atsevišķi priekšmeti – vēsture un sociālās zinātnes. Toms Gulbis, Rīgas Hanzas vidusskolas vēstures skolotājs, VSSB valdes loceklis.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
PIELIKUMS
Jauni mācību līdzekļi 2024. gadā.
