Žurnāls "Skolas Vārds"
E-žurnāla SKOLAS VĀRDS februāra numurā lasiet:
AKTUĀLI
Eksāmeni daudziem ir nepārvarama barjera, nevis motivācija mācīties. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir jau sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kā arī piedāvā veikt vairākus grozījumus Vispārējās izglītības likumā. 2023./2024. mācību gadā 9. klašu valsts pārbaudījumu slieksni necels un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušā mācību gadā. Tā nolemts, izvērtējot pagājušās eksaminācijas sesijas rezultātus un to, ka pašlaik tiek izstrādāta izlīdzinošā gada koncepcija tiem, kuri centralizētajos eksāmenos nav sasnieguši noteikto snieguma līmeni. Toties grozījumi Vispārējās izglītības likumā valsts ģimnāzijām un vidusskolām piešķirtu tiesības uzņemt vidusskolēnus atbilstoši to noteiktajiem kritērijiem.
VIEDOKĻI
Celt vai necelt snieguma latiņu eksāmenos 9. klasē? Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar paziņojumu, ka 2023./2024. mācību gadā 9. klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels uz plānotajiem 15%, bet saglabās 10% līmenī. Pērn skolēni, kuri nenokārtoja valsts pārbaudījumu, nesaņēma apliecību par pamatskolas beigšanu. Uzrunājot skolu vadītājus, viņi atzīst, ka vairākos gadījumos rezultāts bijis negaidīts un psiholoģiski traumatisks, tādēļ skolēni un viņu vecāki nolemj mainīt izglītības iestādi, un skolēns turpmāku atbalstu tajā pat skolā nesaņem. “Skolas Vārds” jautā, vai lēmums necelt snieguma latiņu ir pareizs un ko tas mainīs mācību procesā?
PĒTĪJUMS
Lai mazinātu agresivitāti skolās, pārmaiņas jāievieš arī sabiedrības izpratnē. Lai mazinātu agresīvas uzvedības problēmas skolās, pārmaiņas jāievieš ne vien valsts pieejā, bet arī sabiedrības izpratnē un attieksmē kopumā, secināts Bērnu slimnīcas fonda projekta “Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu” īstenotajā pētījumā. Projekta laikā socioloģe Ieva Skubiņa apkopoja Somijas, Igaunijas, Vācijas un Norvēģijas pieredzi un labo praksi atbalsta sniegšanā bērniem ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā. Lai gan arī Latvijā arvien biežāk runā par emocionālu un fizisku aizskaršanu vienaudžu vidū (bulingu, mobingu), tomēr bieži vien diskusijās par šo tematu izskan vardarbības veicēja jēdziens. Ārvalstu eksperti ir vienisprātis, ka uzvedības sarežģījumi, jo īpaši maziem bērniem, ir radušies vides, kurā viņi pavada ikdienu, ietekmē.
INTERVIJA
Mācīšanās sākas ar attiecību veidošanu. “Skolai būtu jādomā ne tikai par sekmēm, reitingiem, augstiem akadēmiskiem sasniegumiem, bet tajā pašā laikā arī par veselu, emocionāli un sociāli inteliģentu cilvēku audzināšanu. Ja skola veido šādu vienotu pieeju, tad veidojam jauno paaudzi, kura ir spējīga ne tikai tikt galā ar dažādiem dzīves stresiem un izaicinājumiem, ko izraisa neskaidrība un pārmaiņas, bet arī paši aktīvi ieguldīt savā labklājībā,” sarunā ar izdevniecību “Skolas Vārds” norāda Latvijas Universitātes profesore, vadošā pētniece un psiholoģe Baiba Martinsone. Sarunājamies par skolotāju un skolēnu garīgo veselību un kā to stiprināt.
SKOLA2030
Vēstures un sociālo zinību skolotāji uzlabo saturu un precizē sasniedzamos rezultātus. Latvijas vēstures un sociālo zinību skolotāji 27. janvārī sanāca uz konferenci, lai rezumētu, kas ir panākts un kas vēl darāms, lai vēstures mācīšana skolā ieņemtu būtiskāku lomu un mācību priekšmeta saturā tiktu ievērota pēctecība. Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Laura Lauberga-Nikolova atzīst, ka šāda alternatīvā paraugprogramma palīdzētu novērst fragmentārismu, kā arī palīdzētu 7. klasē tikai atkārtot un nostiprināt dažas no tēmām.
SARUNA AR AUTORU
Ar aizrautību rada jaunus mācību līdzekļus. Annija Vilnīte ir viena no skolotājām, kas ar prieku un aizrautību pati radīja iztrūkstošos mācību materiālus, bija gatava ar tiem dalīties un atsaucās izdevniecības “Skolas Vārds” aicinājumam to izdošanā drukātā formātā. Viņu dēvē arī par lapsēna Mika mammu, jo šis ir Annijas izdomāts tēls, kas pirmklasniekiem palīdz apgūt matemātiku jaunajā mācību komplektizdevumā “Matemātika 1. klasei I un II daļa”. Patlaban daudziem skolotājiem un skolēniem zināms atbalsts ir Annijas izlolotā dabaszinību skolēna grāmata un darba burtnīca 1. klasei, kurai šogad seko arī turpinājums 2. klasei. Un pēdējais jaunums – skolotāja plānotājs un skolēna dienasgrāmata.
JAUNI MĀCĪBU LĪDZEKĻI
Izdevniecība “Skolas Vārds” 2023. gadā uzsāka un 2024. gadā turpina jaunu, kompetenču pieejai atbilstošu mācību līdzekļu izstrādi. Aicinām iepazīties ar 2023. gadā izdotajiem un 2024. gadā plānotajiem mācību līdzekļiem sākumskolas un pamatskolas posmā. Apraksts par katru mācību līdzekli, tā izdošanas laiks un cita svarīga informācija pieejama platformas www.skolasvards.lv sadaļā MĀCĪBU GRĀMATAS.
IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Talants uzplaukst atbalstošā un drošā vidē. Gaismas pamatskolā mācās skolēni ar speciālām vajadzībām, kopumā viņu ir 103. Klases ir mazas, vide draudzīga un atbalstoša, tāpēc katram skolēnam te tiek meklēta individuāla pieeja, liekot uzsvaru nevis uz to, ko bērns nespēj izdarīt, bet akcentējot katra skolēna individuālās spējas un talantus – spēju sportot, zīmēt, dziedāt, aust. Inga Vīksna, Gaismas pamatskolas speciālās izglītības skolotāja.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
Atgriešanās atpakaļ
AKTUĀLI
Eksāmeni daudziem ir nepārvarama barjera, nevis motivācija mācīties. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir jau sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kā arī piedāvā veikt vairākus grozījumus Vispārējās izglītības likumā. 2023./2024. mācību gadā 9. klašu valsts pārbaudījumu slieksni necels un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušā mācību gadā. Tā nolemts, izvērtējot pagājušās eksaminācijas sesijas rezultātus un to, ka pašlaik tiek izstrādāta izlīdzinošā gada koncepcija tiem, kuri centralizētajos eksāmenos nav sasnieguši noteikto snieguma līmeni. Toties grozījumi Vispārējās izglītības likumā valsts ģimnāzijām un vidusskolām piešķirtu tiesības uzņemt vidusskolēnus atbilstoši to noteiktajiem kritērijiem.
VIEDOKĻI
Celt vai necelt snieguma latiņu eksāmenos 9. klasē? Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar paziņojumu, ka 2023./2024. mācību gadā 9. klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels uz plānotajiem 15%, bet saglabās 10% līmenī. Pērn skolēni, kuri nenokārtoja valsts pārbaudījumu, nesaņēma apliecību par pamatskolas beigšanu. Uzrunājot skolu vadītājus, viņi atzīst, ka vairākos gadījumos rezultāts bijis negaidīts un psiholoģiski traumatisks, tādēļ skolēni un viņu vecāki nolemj mainīt izglītības iestādi, un skolēns turpmāku atbalstu tajā pat skolā nesaņem. “Skolas Vārds” jautā, vai lēmums necelt snieguma latiņu ir pareizs un ko tas mainīs mācību procesā?
PĒTĪJUMS
Lai mazinātu agresivitāti skolās, pārmaiņas jāievieš arī sabiedrības izpratnē. Lai mazinātu agresīvas uzvedības problēmas skolās, pārmaiņas jāievieš ne vien valsts pieejā, bet arī sabiedrības izpratnē un attieksmē kopumā, secināts Bērnu slimnīcas fonda projekta “Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu” īstenotajā pētījumā. Projekta laikā socioloģe Ieva Skubiņa apkopoja Somijas, Igaunijas, Vācijas un Norvēģijas pieredzi un labo praksi atbalsta sniegšanā bērniem ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā. Lai gan arī Latvijā arvien biežāk runā par emocionālu un fizisku aizskaršanu vienaudžu vidū (bulingu, mobingu), tomēr bieži vien diskusijās par šo tematu izskan vardarbības veicēja jēdziens. Ārvalstu eksperti ir vienisprātis, ka uzvedības sarežģījumi, jo īpaši maziem bērniem, ir radušies vides, kurā viņi pavada ikdienu, ietekmē.
INTERVIJA
Mācīšanās sākas ar attiecību veidošanu. “Skolai būtu jādomā ne tikai par sekmēm, reitingiem, augstiem akadēmiskiem sasniegumiem, bet tajā pašā laikā arī par veselu, emocionāli un sociāli inteliģentu cilvēku audzināšanu. Ja skola veido šādu vienotu pieeju, tad veidojam jauno paaudzi, kura ir spējīga ne tikai tikt galā ar dažādiem dzīves stresiem un izaicinājumiem, ko izraisa neskaidrība un pārmaiņas, bet arī paši aktīvi ieguldīt savā labklājībā,” sarunā ar izdevniecību “Skolas Vārds” norāda Latvijas Universitātes profesore, vadošā pētniece un psiholoģe Baiba Martinsone. Sarunājamies par skolotāju un skolēnu garīgo veselību un kā to stiprināt.
SKOLA2030
Vēstures un sociālo zinību skolotāji uzlabo saturu un precizē sasniedzamos rezultātus. Latvijas vēstures un sociālo zinību skolotāji 27. janvārī sanāca uz konferenci, lai rezumētu, kas ir panākts un kas vēl darāms, lai vēstures mācīšana skolā ieņemtu būtiskāku lomu un mācību priekšmeta saturā tiktu ievērota pēctecība. Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Laura Lauberga-Nikolova atzīst, ka šāda alternatīvā paraugprogramma palīdzētu novērst fragmentārismu, kā arī palīdzētu 7. klasē tikai atkārtot un nostiprināt dažas no tēmām.
SARUNA AR AUTORU
Ar aizrautību rada jaunus mācību līdzekļus. Annija Vilnīte ir viena no skolotājām, kas ar prieku un aizrautību pati radīja iztrūkstošos mācību materiālus, bija gatava ar tiem dalīties un atsaucās izdevniecības “Skolas Vārds” aicinājumam to izdošanā drukātā formātā. Viņu dēvē arī par lapsēna Mika mammu, jo šis ir Annijas izdomāts tēls, kas pirmklasniekiem palīdz apgūt matemātiku jaunajā mācību komplektizdevumā “Matemātika 1. klasei I un II daļa”. Patlaban daudziem skolotājiem un skolēniem zināms atbalsts ir Annijas izlolotā dabaszinību skolēna grāmata un darba burtnīca 1. klasei, kurai šogad seko arī turpinājums 2. klasei. Un pēdējais jaunums – skolotāja plānotājs un skolēna dienasgrāmata.
JAUNI MĀCĪBU LĪDZEKĻI
Izdevniecība “Skolas Vārds” 2023. gadā uzsāka un 2024. gadā turpina jaunu, kompetenču pieejai atbilstošu mācību līdzekļu izstrādi. Aicinām iepazīties ar 2023. gadā izdotajiem un 2024. gadā plānotajiem mācību līdzekļiem sākumskolas un pamatskolas posmā. Apraksts par katru mācību līdzekli, tā izdošanas laiks un cita svarīga informācija pieejama platformas www.skolasvards.lv sadaļā MĀCĪBU GRĀMATAS.
IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Talants uzplaukst atbalstošā un drošā vidē. Gaismas pamatskolā mācās skolēni ar speciālām vajadzībām, kopumā viņu ir 103. Klases ir mazas, vide draudzīga un atbalstoša, tāpēc katram skolēnam te tiek meklēta individuāla pieeja, liekot uzsvaru nevis uz to, ko bērns nespēj izdarīt, bet akcentējot katra skolēna individuālās spējas un talantus – spēju sportot, zīmēt, dziedāt, aust. Inga Vīksna, Gaismas pamatskolas speciālās izglītības skolotāja.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
