Žurnāls "Vecākiem"

E-žurnāla VECĀKIEM jaunajā numurā šādas tēmas:

Kāpēc lasītprasme ir ļoti svarīga jau 1. klasē. Dažādos pētījumos secināts, ka lasot, notiek prāta stimulēšana un atmiņas uzlabošana, zināšanu iegūšana. “Lasot pasakas, stāstus, domājam līdzi un analizējam, ko literārais personāžs saka, kā rīkojas un kā es būtu rīkojies, vai tas ir pareizi vai nepareizi, tātad attīsta spēju analizēt un uzlabo empātijas spējas. Svarīgi, ka trenē uzmanību, koncentrēšanās spējas. Tāpat, ja bērnu mudina dienā lasīt vismaz 15 minūtes mājās vai skolā, tas uzlabo pašdisciplīnu,” skaidro Jūrmalas Aspazijas pamatskolas metodiķe Liene Jankovska un piebilst, ka regulāra lasīšana no rīta mazina stresu. Nenoliedzami palielinās vārdu krājums un uzlabojas rakstīšanas prasmes, jo redz, kā vārdus raksta.

Par septiņgadnieku krīzi un emociju regulāciju. Daudzi bērni šogad septembrī uzsāka skolas gaitas 1. klasē. Pārsvarā tas notiek septiņu gadu vecumā un pieaugušajiem – vecākiem un skolotājiem ir gaidas, kā bērniem šajā vecumā ir jāuzvedas. Klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte skaidro, vai pastāv septiņgadnieka krīze, kā arī par to, kā emociju regulācija notiek caur attiecībām. Pētījumi liecina, ka atšķiras meiteņu un zēnu uzvedība. Puiši vēlas pierādīt, kurš ir drosmīgāks, ātrāks, stiprāks, tādēļ biežāk rodas konflikti un emocijas, bet meitenes biežāk sacenšas par lielāku uzmanību no skolotāja un klasesbiedriem, kas var novest pie konfliktiem.

Četri padomi vecākiem, pirms uzticēt viedtālruni sākumskolniekiem. Mācību gada sākums ir brīdis, kad daudzi vecāki iegādājas saviem sākumskolniekiem viedtālruni. Galvenais iemesls – panākt, lai bērns būtu allaž sasniedzams. Taču jāsaprot, ka viedierīce ar interneta pieslēgumu uzliek vecākiem atbildību par to, ar kādu informāciju bērns var saskarties globālajā tīmeklī. Kā rīkoties vecākiem, lai mazinātu riskus, kas izriet no saskarsmes ar vecumam neatbilstošu saturu, piemēram, vardarbību, pornogrāfiju vai bērna veselībai kaitējošu vielu slavināšanu? Stāsta Maija Katkovska, Drossinternets.lv vadītāja.

Veselīgas maltītes formula bērniem. Runājot par bērnu ēdināšanu, svarīgi saprast, ka nav iespējams nulles līmenis pārtikas atkritumu jomā un 100% zaļi, dabiski un ekoloģiski risinājumi, tomēr bērnu uzturu var padarīt veselīgāku un ilgtspējīgāku. Pirmais, ko varam darīt, pārtraukt ēdiena izniekošanu.

Ekrāns bērnam – mācību rīks, nevis aukle. Mūsdienās plaši tiek diskutēts par tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā un to, kā veicināt bērnu un jauniešu izpratni par jēgpilnu tehnoloģiju lietošanu. Vienlaikus ir skaidrs – tehnoloģijas mūsu dzīvēs ir uz palikšanu, tostarp mācību procesā, sākot no pirmsskolas līdz pat augstākajiem izglītības līmeņiem, bet no mums pašiem ir atkarīgs, kā tās pielietosim – vai tehnoloģijas būs veids, kā panākt, lai bērns ir kluss un netraucē pieaugušos, vai arī instruments, lai mācītos, izzinātu pasauli un interesanta piedzīvojuma veidā iegūtu jaunas zināšanas un prasmes?

Kādas uzkodas dot līdzi bērnam uz skolu? Atsākoties skolas gaitām, jāatgriežas pie jau aizmirstā dienas režīma, mācībām, treniņiem un pulciņiem. Vai bērnam jādod līdzi uzkodas un kādas uzkodas ir vispiemērotākās, stāsta veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina. “Dažkārt mācību stundas ilgst līdz pat pēcpusdienai, tādēļ bērnam ar skolas pusdienām var nepietikt. Uzkodas ir nepieciešamas arī tad, ja atvase uzreiz pēc stundām dodas uz pulciņu, treniņu vai pasākumu,” norāda uztura speciāliste.