Raksti, viedokļi, intervijas

Projekta Skola2030 divas puses: radošā un birokrātiskā

Bijušajai projekta Skola2030 vadītājai Velgai Kaksei aiz muguras 50 gadus ilgs darbs, no tiem 38 izglītības laukā: ķīmijas skolotāja, ķīmijas mācību grāmatu autore, kursu vadītāja, dabaszinātņu un visa izglītības satura reformu un jaunas mācību pieejas ieviešanas dalībniece. Sarunā mēģināsim palūkoties uz projektu Skola2030 ar divējādu skatu: no iekšienes, jo V. Kakse ilgu laiku bijusi ļoti nozīmīga šā projekta daļa – projekta vadītāja, savukārt pašlaik, kad jau pāris gadu nedarbojas projektā, viņai ir savs skats no malas un secinājumi.

Politologs: Bērni uz skolu atnes vecāku viedokli

Bērni redz un dzird, kas notiek apkārt, tāpēc viņiem gluži dabiski rodas jautājumi par situāciju Ukrainā. Un skolotājam ir jāspēj uz tiem atbildēt. Viņš nevar ieņemt neitrālu pozīciju vai teikt, ka nezina, kurā pusē ir patiesība, uzskata politologs, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds. “Ikviens domājošs cilvēks saprot, ka tā ir klaja Krievijas agresija pret citu valsti.” Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka šis nav īstais brīdis mazākumtautību skolās organizēt pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.

Jaunu pedagogu ienākšana skolās nes tikai ieguvumus

Jau trešo gadu norisinās skolotāju izglītības projekts “Mācītspēks”, kurā dažādu jomu profesionāļiem ir iespēja savas zināšanas nodot tālāk, kļūstot par vispārējās izglītības mācību priekšmetu skolotājiem. Jaunajiem pedagogiem, kuri pieredzi ieguvuši citā jomā, mijiedarbojoties ar pieredzes bagātajiem kolēģiem, ieguvēji ir visi. To apliecina arī vairāki skolu direktori.

Ukrainas kara gadījumā pozīcijai jābūt. Arī skolā.

“Pozīcijas neesamība Ukrainas kara gadījumā ir rādītājs skolotāja vērtību sistēmai. Kāda viedokļu daudzveidība var pastāvēt situācijā, kad viens diktators dod komandu slepkavot bērnus?” saka politoloģe Žaneta Ozoliņa. Viņa ir arī Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas eksperte un Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore. 

Pieci psihoterapeita padomi, kas veicinās Ukrainas bēgļu bērnu iekļaušanos sabiedrībā

Šobrīd Latvijas izglītības iestādēs mācās 1852 ukraiņu bēgļu bērni, skolēnu skaits turpina palielināties. Daļa no šiem bērniem ir spējīgi patstāvīgi adaptēties jaunajā vidē, taču daļai tas nāksies grūtāk. Lai veicinātu ukraiņu bēgļu bērnu iekļaušanos,  Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs ir apkopojis piecus vērtīgus padomus, ko ikdienā var izmantot gan pedagogi, gan bēgļus uzņemošie Latvijas iedzīvotāji un sabiedrība kopumā.

Digitālās prasmes kā risinājums pedagogu trūkumam

Gan Latvija, gan virkne citu valstu visā pasaulē saskaras ar pedagogu trūkumu – to ietekmējusi ne tikai pandēmija, bet arī augstais pedagogu vidējais vecums, ģeogrāfiski nevienmērīgais sadalījums un citi aspekti. Piemēram, tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam Somijā trūks 4000 pirmsskolas izglītības skolotāju un 2000 klašu audzinātāju. Latvijā ir 50,1% pedagogu, kas vecāki par 50 gadiem (Igaunijā 50+ grupā ir 54,5% skolotāju, bet Lietuvā – 52,4%). Vienlaikus mums ir viens no mazākajiem skolēnu skaitiem uz vienu skolotāju. Gan valdība, gan nozares profesionāļi piedāvā dažādus risinājumus, taču jāņem vērā, ka arī skolotāju digitālo prasmju pilnveide var samazināt šo problēmu, pedagogiem kļūstot produktīvākiem un būtiski atvieglojot daļu viņu ikdienas pienākumu.