Skolas Vārds

Valsts izglītības satura centrs (VISC) apkopojis pirmo nedēļu attālināto mācību aptaujas secinājumus, izteicis ieteikumus un izstrādājis atgādnes skolotājiem, ko sociālajā tīklā „Facebook” prezentēja informācijas tehnoloģiju uzņēmuma „Edurio” skolu izaugsmes vadītājs Gatis Narvaišs un VISC vadītājs Guntars Catlaks.

Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpinājis kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē. Šī brīža rezultāti ir sekas darbībām vai bezdarbībai pirms piecpadsmit vai divdesmit gadiem, tāpēc arī cerēt uz straujiem rezultātiem gada vai divu laikā būtu naivi, norāda izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts. Runājot par to, vai eksāmenos un izglītības procesā kopumā nepieciešamas izmaiņas, viņš uzsver – tagad vai nekad, norādot, ka ar labo gribu vien nepietiks, būs vajadzīga mērķtiecīga rīcība, lai ieceres mācību satura pārmaiņās būtu nodrošināta arī ar nepieciešamiem resursiem gan esošo pedagogu profesionālajā pilnveidē un jaunu skolotāju piesaistē, gan mūsdienīgas mācību vides izveidē katrā klasē.

“Jauno programmu izveidi pieprasa jaunais izglītības mācību saturs un standarts.  Nepieciešamo izmaiņu apjoms bija ievērojami lielāks par iespējamajiem pārveidojumiem esošajās programmās. Līdz ar to top jaunas studiju programmas, to saturu veidojot atbilstīgi mūsdienīgas kompetenču pieejas prasībām, ļaujot nākamajiem skolotājiem apgūt nepieciešamo metodiku, lai strādātu kā jomu skolotāji, un vairāk pievērstu uzmanības caurviju kompetenču veicināšanai,” pārmaiņu procesu raksturo Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Malgožata Raščevska.

Reizēm skolotāja un kāda noteikta skolēna vai skolēnu grupas cīņa turpinās un atkārtojas ik pa brīdim, līdz pārvēršas ieilgušā konfliktā. Īpaši situācijās, kad abas puses sāk cīņu par varu – kurš no mums šajā situācijā gūs virsroku. Stāsta Inese Lapsiņa, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite.

Publiskajā telpā regulāri parādās dažādi raksti par skolēnu vērtēšanu, kurus ar interesi izlasu un lielākoties piekrītu tajos paustajam. Šoreiz vēlētos paust viedoklis nevis par bezatzīmju vērtēšanu, bet par atzīmju izlikšanas kultūru pretstatā vidējās atzīmes diktatūrai.

Paaudžu teorija ir kļuvusi gluži vai par panaceju biznesa un personāla vadības jomās. To kāri tver arī izglītības darbinieki, un, kā atzīst Latvijas Universitātes (LU) profesore paaudžu pētniece Zanda Rubene, skolās lekcijas par paaudžu atšķirībām aizrunātas jau līdz augustam.  Viens no būtiskākajiem virzieniem, kādā strādā paaudžu pētnieki, ir bērnības pētījumi. Digitalizācijas radītā sociālā plaisa pēdējos gados palielinās tieši starp pieaugušo un bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā.