Svarīgi

Valdība 21. janvārī lēma piešķirt 2,2 miljonus eiro darba vidē balstītas skolotāju sagatavošanas programmai, kas paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un pārējie partneri sagaida, ka pašvaldības aktīvi atbalstīs jauno skolotāju sagatavošanas programmu "Mācītspēks". Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atzina, ka jau kopš augusta, tiekoties ar pašvaldībām, iepazīstinājusi vietvaru pārstāvjus ar topošo programmu, mudinot izglītības iestādes iesaistīties un atbalstīt jaunos pedagogus. 

Latvijā apmēram 200 skolu jādomā par izglītības pakāpes maiņu, intervijā laikrakstam "Diena" norādījusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Ministre skaidro, ka Latvijā ir nedaudz virs 600 skolu. Pēc viņas paustā, aptuveni 370 skolu paliek tādas, kādas tās ir, bet apmēram 200 skolām ir jādomā par izglītības pakāpes maiņu. Visvairāk to esot Daugavpilī un Rīgā. 

Jaunākie numuri

Nr. 170/17.01.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 73/27.01.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 55/24.01.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 50/20.01.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 9/16.01.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 9/22.01.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Ziņas

Raksti, viedokļi, intervijas

“Jauno programmu izveidi pieprasa jaunais izglītības mācību saturs un standarts.  Nepieciešamo izmaiņu apjoms bija ievērojami lielāks par iespējamajiem pārveidojumiem esošajās programmās. Līdz ar to top jaunas studiju programmas, to saturu veidojot atbilstīgi mūsdienīgas kompetenču pieejas prasībām, ļaujot nākamajiem skolotājiem apgūt nepieciešamo metodiku, lai strādātu kā jomu skolotāji, un vairāk pievērstu uzmanības caurviju kompetenču veicināšanai,” pārmaiņu procesu raksturo Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Malgožata Raščevska.

Reizēm skolotāja un kāda noteikta skolēna vai skolēnu grupas cīņa turpinās un atkārtojas ik pa brīdim, līdz pārvēršas ieilgušā konfliktā. Īpaši situācijās, kad abas puses sāk cīņu par varu – kurš no mums šajā situācijā gūs virsroku. Stāsta Inese Lapsiņa, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite.

Publiskajā telpā regulāri parādās dažādi raksti par skolēnu vērtēšanu, kurus ar interesi izlasu un lielākoties piekrītu tajos paustajam. Šoreiz vēlētos paust viedoklis nevis par bezatzīmju vērtēšanu, bet par atzīmju izlikšanas kultūru pretstatā vidējās atzīmes diktatūrai.

Paaudžu teorija ir kļuvusi gluži vai par panaceju biznesa un personāla vadības jomās. To kāri tver arī izglītības darbinieki, un, kā atzīst Latvijas Universitātes (LU) profesore paaudžu pētniece Zanda Rubene, skolās lekcijas par paaudžu atšķirībām aizrunātas jau līdz augustam.  Viens no būtiskākajiem virzieniem, kādā strādā paaudžu pētnieki, ir bērnības pētījumi. Digitalizācijas radītā sociālā plaisa pēdējos gados palielinās tieši starp pieaugušo un bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā.

Viens no tautsaimniecības attīstības pamatnoteikumiem ir sakārtota un pārdomāta izglītības sistēma, jo izglītoti iedzīvotāji nozīmē kvalificētus speciālistus darba devējiem, inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu, sakoptu vidi, kā arī augstu kultūras līmeni. Šobrīd Latvijas izglītības sistēma ir iespējamu pārmaiņu priekšā. Pamazām tiek strādāts pie skolu tīkla efektivizēšanas, ir paredzēts ieviest kompetencēs balstītu apmācību, kā arī ir uzsākts darbs pie pedagogu algu palielināšanas utt. Protams, lielai daļai pārmaiņu ir arī pretinieki, līdz ar to atvērts ir jautājums, kāda situācija izglītības sistēmā būs pēc gaidāmajām Saeimas vēlēšanām – vai kādām idejām tiks norauts stopkrāns un vai ir gaidāmas jaunas iniciatīvas. Kādas ir šā brīža lielākās izglītības sistēmas problēmas un kas jādara, lai tās risinātu, intervijā aģentūrai LETA stāsta ekonomģeogrāfs, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs.

Mēs vairs negaidām, kad būs vairāk laika, jo zinām, ka tā ir ilūzija – svarīgajam laiks atrodas vienmēr. Nepieciešams pārstāt gaidīt iedvesmu no ārpuses un iemācīties skolu un klases darbu vadīt tā, ka tiek izmantots un attīstīts tajā esošais potenciāls.

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

06.01.2020 13:29

@SkolasVards: Iznācis "Pirmsskolā" jaunais numurs https://t.co/6OpCmMPfdf https://t.co/rPUDs8GvwZ

06.01.2020 13:27

@SkolasVards: Iznācis "Skolas Psiholoģija" jaunais numurs https://t.co/aBALfQ3oX9 https://t.co/6m1e5jrwRv

06.01.2020 13:25

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Svarīgi - IKVD plāno izmaiņas izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditēšanā… https://t.co/PfytvvhEat

06.01.2020 13:24

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Svarīgi - IZM: Vairums pašvaldību pašas izmaiņas vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīk… https://t.co/TtXnWTVWA3

06.01.2020 13:24

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Svarīgi - Ministre: Latvijā ap 200 skolu jādomā par izglītības pakāpes maiņu… https://t.co/Vp6D9m0nG4

27.11.2019 12:59

@SkolasVards: "Skolas Vārdu" un citus izglītības e-žurnālus abonē šeit: https://t.co/PtXZ6DZwkL https://t.co/oH0sjnaw5z

27.11.2019 12:56

@SkolasVards: Dvīņi nav vienots veselums ‒ jāpalīdz veidoties individualitātei. https://t.co/f86EDfQ82K

27.11.2019 12:56

@SkolasVards: Skolotāja pieredze: Matemātika sportojot. https://t.co/f86EDfQ82K

27.11.2019 12:55

@SkolasVards: Kā plānot un realizēt starpdisciplinaritāti mācību stundās? https://t.co/f86EDfQ82K