Svarīgi

Latvijas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes ir izvēlējušās savu rīcības plānu un komunikācijas veidu attālinātajam mācību procesam, un tas tiek pakāpeniski pilnveidots, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un izglītības tehnoloģiju uzņēmuma “Edurio” veiktā skolu direktoru aptauja, kurā piedalījās 727 jeb 95% izglītības iestāžu direktoru.

Nodrošinot attālināto mācību procesu, ļoti būtiska ir atgriezeniskā saite ar skolēnu vecākiem, secinājuši Pārgaujas novada pedagogi. Novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciāliste Iluta Beķere informēja, ka novada izglītības iestādēs tiek nodrošināta mācību vielas nodošana skolēniem videoformātā, tiek uzturēta saziņa gan ar skolēniem, gan skolēnu vecākiem e-pastā, telefoniski, E-klasē, kā arī klašu vecāku čata grupās.

Pirmajā attālināto mācību nedēļā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav saņēmusi izmisuma pilnus zvanus no skolu direktoriem un skolotājiem, bet izmisušāki ir vecāki, šorīt Latvijas Radio atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Ministre atzina, ka IZM saņem ziņas par problēmām attālināto mācību nodrošināšanā sākumskolēniem, tāpēc tiekot vērtēti nestandarta risinājumi, piemēram, ja izdošoties, no 6.aprīļa kādā virszemes kanālā varētu parādīties atsevišķa programma ar izglītības saturu pamatskolēniem, kas raidītu no plkst.9 līdz 15.

Attālinātajā mācību procesā skolēni visvairāk novērtē iespēju pievērsties vienam mācību priekšmetam "nesaraustīti", kā arī labo saziņu ar skolotājiem, tiešsaistes diskusijā sacīja Ādažu vidusskolas direktora vietnieks Raivis Pauls. Ādažu vidusskola veica skolēnu, skolotāju un vecāku aptaujāšanu par aizvadīto mācību nedēļu. Skolēni atklājuši, ka šāds mācību process ļauj pievērsties vienam mācību priekšmetam, to pabeigt un tikai tad uzsākt darbu pie citiem mācību priekšmetiem.

Pašlaik, mācoties attālināti, skolēni apgūst to, ko var izpildīt patstāvīgi, pastāstīja Aknīstes vidusskolas direktore Aija Voitiške. Aknīstes vidusskola ir vienīgā vispārējās izglītības iestāde novadā. Pēc direktores teiktā, attālinātās mācības ļaus skolotājiem, vecākiem un skolēniem attīstīt digitālās prasmes, tāpat pirmajās divās attālināto mācību dienās novērots, ka vecāki pievērš bērnu skolas lietām lielāku uzmanību nekā līdz šim. Kā pozitīvu aspektu Voitiške minēja arī to, ka bērni mācās savā ierastajā vidē.

Jaunākie numuri

Nr. 174/19.03.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 74/24.02.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 56/28.02.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 51/18.02.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 14/26.03.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 11/27.03.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Raksti, viedokļi, intervijas

Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpinājis kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē. Šī brīža rezultāti ir sekas darbībām vai bezdarbībai pirms piecpadsmit vai divdesmit gadiem, tāpēc arī cerēt uz straujiem rezultātiem gada vai divu laikā būtu naivi, norāda izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts. Runājot par to, vai eksāmenos un izglītības procesā kopumā nepieciešamas izmaiņas, viņš uzsver – tagad vai nekad, norādot, ka ar labo gribu vien nepietiks, būs vajadzīga mērķtiecīga rīcība, lai ieceres mācību satura pārmaiņās būtu nodrošināta arī ar nepieciešamiem resursiem gan esošo pedagogu profesionālajā pilnveidē un jaunu skolotāju piesaistē, gan mūsdienīgas mācību vides izveidē katrā klasē.

“Jauno programmu izveidi pieprasa jaunais izglītības mācību saturs un standarts.  Nepieciešamo izmaiņu apjoms bija ievērojami lielāks par iespējamajiem pārveidojumiem esošajās programmās. Līdz ar to top jaunas studiju programmas, to saturu veidojot atbilstīgi mūsdienīgas kompetenču pieejas prasībām, ļaujot nākamajiem skolotājiem apgūt nepieciešamo metodiku, lai strādātu kā jomu skolotāji, un vairāk pievērstu uzmanības caurviju kompetenču veicināšanai,” pārmaiņu procesu raksturo Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Malgožata Raščevska.

Reizēm skolotāja un kāda noteikta skolēna vai skolēnu grupas cīņa turpinās un atkārtojas ik pa brīdim, līdz pārvēršas ieilgušā konfliktā. Īpaši situācijās, kad abas puses sāk cīņu par varu – kurš no mums šajā situācijā gūs virsroku. Stāsta Inese Lapsiņa, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite.

Publiskajā telpā regulāri parādās dažādi raksti par skolēnu vērtēšanu, kurus ar interesi izlasu un lielākoties piekrītu tajos paustajam. Šoreiz vēlētos paust viedoklis nevis par bezatzīmju vērtēšanu, bet par atzīmju izlikšanas kultūru pretstatā vidējās atzīmes diktatūrai.

Paaudžu teorija ir kļuvusi gluži vai par panaceju biznesa un personāla vadības jomās. To kāri tver arī izglītības darbinieki, un, kā atzīst Latvijas Universitātes (LU) profesore paaudžu pētniece Zanda Rubene, skolās lekcijas par paaudžu atšķirībām aizrunātas jau līdz augustam.  Viens no būtiskākajiem virzieniem, kādā strādā paaudžu pētnieki, ir bērnības pētījumi. Digitalizācijas radītā sociālā plaisa pēdējos gados palielinās tieši starp pieaugušo un bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā.

Viens no tautsaimniecības attīstības pamatnoteikumiem ir sakārtota un pārdomāta izglītības sistēma, jo izglītoti iedzīvotāji nozīmē kvalificētus speciālistus darba devējiem, inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu, sakoptu vidi, kā arī augstu kultūras līmeni. Šobrīd Latvijas izglītības sistēma ir iespējamu pārmaiņu priekšā. Pamazām tiek strādāts pie skolu tīkla efektivizēšanas, ir paredzēts ieviest kompetencēs balstītu apmācību, kā arī ir uzsākts darbs pie pedagogu algu palielināšanas utt. Protams, lielai daļai pārmaiņu ir arī pretinieki, līdz ar to atvērts ir jautājums, kāda situācija izglītības sistēmā būs pēc gaidāmajām Saeimas vēlēšanām – vai kādām idejām tiks norauts stopkrāns un vai ir gaidāmas jaunas iniciatīvas. Kādas ir šā brīža lielākās izglītības sistēmas problēmas un kas jādara, lai tās risinātu, intervijā aģentūrai LETA stāsta ekonomģeogrāfs, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs.

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

30.03.2020 17:27

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Svarīgi - IZM: attālināto mācību process tiek nodrošināts un pakāpeniski pilnveidots… https://t.co/gQka0LTItO

30.03.2020 14:16

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Svarīgi - Pedagogi: Attālinātajā mācību procesā ļoti būtiska ir atgriezeniskā saite ar vec… https://t.co/fNZu0yfBBw

27.03.2020 18:44

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Ziņas - Rēzeknes novadā attālināto mācību procesu novērtē ar "septiņi" https://t.co/jccZsbwxCV via @SkolasVards

27.03.2020 18:41

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Svarīgi - Ministre: No pedagogiem izmisuma zvani par attālinātām mācībām nav saņemti, izmi… https://t.co/zx07MBIqSh

27.03.2020 18:38

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Svarīgi - Attālinātajā mācību procesā skolēni novērtē iespēju "nesaraustīti" pievērsties v… https://t.co/HHF9vYQoX2

23.03.2020 19:25

@SkolasVards: Daļai skolēnu novados mācību uzdevumus piegādā papīra formātā https://t.co/1coCyQfn8S via @SkolasVards

20.03.2020 10:28

@SkolasVards: IT speciāliste: kas skolotājiem būtu jāzina, lai mācītu skolēnus attālināti? https://t.co/f86EDfQ82K

20.03.2020 10:28

@SkolasVards: Kā skolās strādās attālināti? Kā šādos apstākļos organizēt mācību procesu, jautājām projekta „Skola 2030” mācību sa… https://t.co/tFsuOXbOAw

20.03.2020 10:19

@SkolasVards: Iznācis @SkolasVards jaunais numurs! https://t.co/f86EDfQ82K https://t.co/0hg1eN2tGt

20.03.2020 10:18

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Ziņas - Speciālists iesaka: Noderīgi interneta avoti fizikas apgūšanai https://t.co/w9R2qEWgNA via @SkolasVards