Svarīgi

Vērtējot piedāvājumu jaunajam mācību saturam, ieteikts atkal vienā mācību priekšmetā apvienot Latvijas un pasaules vēsturi, liecina jaunā mācību satura sabiedriskās apspriešanas rezultāti. Apskatot sociālo un pilsonisko mācību jomu, liels atbalsts skolotāju vidū bijis Latvijas un pasaules vēstures atkalapvienošanai vienā mācību priekšmetā. Šie priekšmeti patlaban izglītības iestādēs tiek mācīti atsevišķi.

Jaunā mācību satura sabiedriskās apspriešanas laikā atbalstīts priekšlikums otru svešvalodu sākt apgūt jau no 4.klases, nevis 6.klases, kā tas ir šobrīd, liecina jaunā mācību satura sabiedriskās apspriešanas rezultāti. Izskatot priekšlikumus valodu mācību jomā, jaunā satura veidotāji secinājuši, ka kopumā jomas saturs atzīts par pēctecīgu, mūsdienīgu un ar plašāku skatījumu uz izpratni par valodu ne tikai kā sazināšanās prasmi, bet arī par valodu kā iespēju izzināt pasauli, savas un citu nāciju kultūras mantojumu.

Jaunā mācību satura piedāvājums sabiedriskās apspriešanas laikā kopumā novērtēts atzinīgi, turklāt, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus, izstrādātāji plāno vēlreiz pārskatīt satura iespējamu pārklāšanos, lai mazinātu pārslogotību, kā arī konkretizēt citus jautājumus, 22.februārī preses konferencē sacīja projekta "Skola 2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Ziņas

Jaunākie numuri

Nr. 146/20.02.2018

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 55/31.01.2018

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 36/21.02.2018

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 27/15.02.2018

Skatīt »  |  Abonēt »

Raksti, viedokļi, intervijas

Jēdziens Millenium jeb Y paaudze ir daudzkārt dzirdēts plasšaziņas līdzekļos, tiek atspoguļoti dažādi pētījumi par šo paaudzi un izdarīti secinājumi. Kas īsti ir milleniāļi? Kādas ir viņu vērtības, intereses, vēlmes? Ko viņi sagaida no izglītības un no darba tirgus, un ko darba tirgus un sabiedrība var sagaidīt no viņiem?

LU profesore Zanda Rubene tuvāk iepazīstina ar šo paaudzi, kas ir īpaši būtiski laikā, kad tiek diskutēts par to, kādai jābūt izglītības sistēmai Latvijā.


Uzticība ir ētikas kategorija, to grūti izmērīt, nepārprotami reglamentēt un noteikt. Tas ir kaut kas personisks, katra skolotāja personības noteikts. Vēlos ieskicēt dažus aspektus, kuri veido uzticēšanās fenomenu skolā, kas ir pamats veselīgai sadarbībai starp skolēnu un skolotāju.

Stāsta psihoterapeite Dace Caica. 

Ir būtiska atšķirība starp moralizēšanu un morālās spriešanas veicināšanu. Izglītības iestāde visefektīvāk pilda morālās spriešanas veicināšanas funkciju, tādējādi mūsu sabiedrībā pieņemto morāles vērtību un normu audzināšana skolā ir normāla darba daļa. Ar to viss būtu kārtībā. Tomēr, ja pastāv moralizēšana, tad problēma slēpjas veidā, kā morāles vērtības tiek nodotas, tātad – komunikācijā. 

Stāsta Karīna Andersone, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapeite.

"Ir ļoti daudz bērnu, kas izmanto bezpalīdzību kā instrumentu nedarīšanai un arī lai sevi attaisnotu, sakot: „Man nesanāk.” Skolotājam ir uzdevums palīdzēt bērnam pārkāpt pāri šim „man nesanāk” un palīdzēt bērnam, līdz viņš redz, ka uzdotais darbuzdevums izdodas," sarunā ar Skolas Vārdu norāda psiholoģe Iveta Aunīte.

Kristīne Bondere, izglītības psiholoģe

Vecāku iesaistīšanās un laba sadarbība starp skolēnu, skolotāju un vecāku ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nosaka bērna panākumus, jo skola un mājas ir divas galvenās vides, kurās bērns attīstās, mācās un socializējas.

Pētnieki ir vienisprātis, ka skolēnu piederības izjūta skolai ir viena no viņa pamatvajadzībām. Kad tā tiek realizēta, viņi darbojas aktīvāk, labāk spēj pārvarēt grūtības, iemācās sadarboties, kā arī realizē savas spējas un attīsta savu personību.

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu. Izglītības jomas pārstāvji ar lielāku pieredzi atceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu, uzsver Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne, Dr.paed. Ilze Miķelsone. Savā viedoklī dekāne skaidro, kāpēc, viņasprāt, ideja par sešgadniekiem atkal ir nonākusi ministrijas darba kārtībā.

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

22.02.2018 19:45

@SkolasVards: Uzsver nepieciešamību vienā mācību priekšmetā atkal apvienot Latvijas un pasaules vēsturi https://t.co/WEYwruX9xe via @SkolasVards

22.02.2018 19:40

@SkolasVards: Jaunā mācību satura apspriešanā atbalsta priekšlikumu otro svešvalodu sākt apgūt jau no 4.klases https://t.co/TyVGoiTvDP via @SkolasVards

22.02.2018 15:30

@SkolasVards: Sabiedriskās apspriešanas laikā jaunais mācību saturs kopumā vērtēts atzinīgi https://t.co/OpNZm1mkVO via @SkolasVards

22.02.2018 15:29

@SkolasVards: ST : Normas par pedagoga tiesībām pieteikties kvalitātes novērtēšanai izdotas, pārkāpjot varas dalīšanas principu… https://t.co/ve3zZ9UMPJ

21.02.2018 11:35

@SkolasVards: Iznācis "Skolas Psiholoģija" jaunais numurs. https://t.co/aBALfQ3oX9 https://t.co/80iPY4jXcp

21.02.2018 11:34

@SkolasVards: Iznācis @SkolasVards jaunais numurs. https://t.co/f86EDfQ82K https://t.co/TH1NCKuuPj

19.02.2018 10:32

@SkolasVards: Vai "Millenium" paaudzei ir svarīga izglītība? https://t.co/YqE7bpLkLF via @SkolasVards

13.02.2018 14:34

@SkolasVards: Skolas direktore: Internātskolu finansēšanas modelis ir jāmaina https://t.co/xRm5zlJjtn via @SkolasVards

08.02.2018 19:36

@SkolasVards: Skolotājs nedrīkst dusmoties? Ja skolotājs ir emocionāli uzvilcies, ir grūtāk koncentrēties, un rodas loģiska nep… https://t.co/sINk42hfzK

08.02.2018 19:36

@SkolasVards: Vēstures pārbaudes darbu veidošanas metodika kavējas 20 gadus senā vēsturē. Stāsta Vēstures skolotāju biedrības vad… https://t.co/mNmGf14Hus