Svarīgi

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis pusi līdzekļu pedagogu algu celšanai piedāvā iegūt no skolu tīkla reformām, bet otra puse esot jāiegūst uz ekonomikas izaugsmes rēķina. Skaidrojot finanšu avotus 13. novembrī  valdībā nobremzētajiem pedagogu algu palielināšanas plāniem, ministrs uzsvēra, ka avoti esot divi - racionāls skolu tīkls ar piepildītām klasēm, kur varēšot iegūt pusi no nepieciešamās naudas summas, bet otru pusi summas jāapņemas nodrošināt valdībai, rēķinoties, ka Latvijas ekonomika aug un ka no šīs izaugsmes proporcionāli jāpalielina arī naudu izglītībai.

Ministru kabineta komiteja (MKK) 13. novembrī lēma vēl divas nedēļas turpināt diskusijas par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kas paredz līdz 2022.gada beigām zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem celt līdz 900 eiro.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nav gatava atkāpties no prasības pedagogu minimālo darba samaksu piecu gadu laikā celt līdz 900 eiro. Kā norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, patlaban pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā iekļautās summas jau ir kompromiss, no kura arodbiedrība neatkāpsies. Vanaga skaidroja, ka grafikā piedāvātās minimālās darba samaksas likmes pedagogiem nedrīkst tikt samazinātas, jo pretējā gadījumā pedagoga darba samaksa arvien vairāk tuvosies minimālajai algai.

Ziņas

Jaunākie numuri

Nr. 141/16.11.2017

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 52/25.10.2017

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 33/16.11.2017

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 24/14.11.2017

Skatīt »  |  Abonēt »

Raksti, viedokļi, intervijas

"Ir ļoti daudz bērnu, kas izmanto bezpalīdzību kā instrumentu nedarīšanai un arī lai sevi attaisnotu, sakot: „Man nesanāk.” Skolotājam ir uzdevums palīdzēt bērnam pārkāpt pāri šim „man nesanāk” un palīdzēt bērnam, līdz viņš redz, ka uzdotais darbuzdevums izdodas," sarunā ar Skolas Vārdu norāda psiholoģe Iveta Aunīte.

Kristīne Bondere, izglītības psiholoģe

Vecāku iesaistīšanās un laba sadarbība starp skolēnu, skolotāju un vecāku ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nosaka bērna panākumus, jo skola un mājas ir divas galvenās vides, kurās bērns attīstās, mācās un socializējas.

Pētnieki ir vienisprātis, ka skolēnu piederības izjūta skolai ir viena no viņa pamatvajadzībām. Kad tā tiek realizēta, viņi darbojas aktīvāk, labāk spēj pārvarēt grūtības, iemācās sadarboties, kā arī realizē savas spējas un attīsta savu personību.

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu. Izglītības jomas pārstāvji ar lielāku pieredzi atceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu, uzsver Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne, Dr.paed. Ilze Miķelsone. Savā viedoklī dekāne skaidro, kāpēc, viņasprāt, ideja par sešgadniekiem atkal ir nonākusi ministrijas darba kārtībā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Maijā Rīgas Juglas vidusskolā notika oficiāla brīvprātīgo skolu tīkla darbības atklāšana. Brīvprātīgā skolu tīkla mērķis ir veicināt izglītības iestāžu sadarbību un inovācijas metodiskajā darbā skolā, novadā un visā Latvijā, īstenojot pāreju uz kompetencēs balstītu izglītību.

Mācību saturs Igaunijā tiek mainīts ik pēc 10 gadiem. Patlaban tiek strādāts pie e- testu un e- eksāmenu ieviešanas. Piemēram, no 2009. gada visi pārbaudes darbi un kontroldarbi 6. klasei ir elekroniskā veidā. No 2020. gadā Igaunijā jābūt digitalizētiem visiem mācību materiāliem, skolēniem jābūt e- somai. Stāsta Igaunijas izglītības eksperte, PISA projektu koordinatore, izglītības fonda “Innove” pārstāve Gunda Tire.

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

16.11.2017 11:26

@SkolasVards: Vecāku ticība, ka skola sekmē bērna pozitīvu attīstību un viņa pūles un klātesamība ir svarīga un novērtēta, veici… https://t.co/uBcLNoPp0N

16.11.2017 11:25

@SkolasVards: Faktori, kas motivē vecākus sadarboties ar skolu. Stāsta Sandra Dūda, izglītības psiholoģe. https://t.co/aBALfQ3oX9

16.11.2017 11:24

@SkolasVards: Pirms sarunas ar skolēnu vecākiem. Ja izdodas sevī pārkāpt vēlmi dot padomu, tad ir iespējams uzklausīt otru un at… https://t.co/5WSeVou9UZ

16.11.2017 11:23

@SkolasVards: Iznācis "Skolas Psiholoģija" jaunais numurs https://t.co/aBALfQ3oX9

15.11.2017 16:59

@SkolasVards: Rosina atvieglot iespēju strādāt par pedagogiem nozaru speciālistiem, kas nav apguvuši pedagoģiju https://t.co/emtywyZNVE via @SkolasVards

14.11.2017 18:45

@SkolasVards: Iznācis jaunais "Normatīvo aktu izmaiņas izglītībā" novembra numurs sadarbībā ar @skolutiesibas https://t.co/xT7ih7HAyR

14.11.2017 15:19

@SkolasVards: Šogad divi skolu direktori sodīti par ilgstošu obligāto mācību priekšmetu nenotikšanu izglītības iestādē… https://t.co/SOOdh220lW

14.11.2017 10:24

@SkolasVards: LIZDA nav gatava atkāpties no prasības pedagogu minimālo darba samaksu piecu gadu laikā celt līdz 900 eiro… https://t.co/PWOE5HvCbk

14.11.2017 10:21

@SkolasVards: Šadurskis pusi līdzekļu pedagogu algu celšanai piedāvā iegūt no skolu reformām, otru pusi - uz ekonomikas izaugsmes… https://t.co/6zgqaET7ic

14.11.2017 10:16

@SkolasVards: Valdībā vēl nevienojas par iespēju piecos gados skolotāju zemāko mēneša darba algas likmi celt līdz 900 eiro… https://t.co/yHWrnZJDCe